Prof. dr. Vaira Vīķe-Freiberga ir publicējusi pētījumu par garākajām dziesmām latviešu folklorā – grāmatu “The Singer of Songs. On Cognitive Shemas and Sequential Structuring in Longer Latvian Folk Songs”, kura izdota apgādā “Zinātne”.
Grāmatas atvēršana š.g. 17. septembrī notiks Latvija Kultūras akadēmijā.
Grāmatu varēs iegādāties apgāda “Zinātne” grāmatu veikalā Latvijas Zinātņu akadēmijā un “Jāņa Rozes apgāda” grāmatu veikalos.
Grāmata veltīta “Pagātnes un tagadnes manas zemes dziedātājiem, atceroties 1918. gada 18. novembra Latvijas Neatkarības deklarācijas simtgadi”.
Rakstīta angļu valodā kā starptautiskā saziņas valodā, monogrāfija “Dziesmu dziedātāji” satur izvērstu teorētisko un vēsturisko ievadu, kopsavilkumu, slēdzienus un plašu bibliogrāfiju. Tās nolūks ir uzskatāmi demonstrēt, ka bez liriskās tautas dzejas izpratnes nav iespējams izprast mutvārdu daiļrades dziļāko būtību, lai arī starptautiskā pētniecība parasti pievērsusies tikai episkiem dziedājumiem, balāžu tradīcijām un mītiem.
Sējumā sešās nodaļās analizēti garāko dziesmu ceri no plašā precību dziesmu tematiskā cikla, rādot kā garākās dziesmas gan vadās pēc tām īpatnējām uzbūves shēmām, gan arī satur fragmentus vai moduļus, kas atrodami citviet dainu pūrā kā atsevišķas četrrindes vai sešrindes. Dziesmas citētas oriģinālā, līdz ar tulkojumiem angļu valodā, vairākām dziesmām iekļautas arī melodijas. Satura ziņā tās veido tādu kā kopēju teiksmu par precinieku, kas jāj vai brauc sievas lūkoties, ieskaitot ļoti garās un senās dziesmas par līgavu zagšanu. Nav aizmirstas arī dziesmas, kas veido precību teiksmu no tautu meitas skatu punkta. Noskaņā tās visas atklājas izteikti daudzveidīgas, no komiskiem vai pat groteskiem līdz nopietni filozofiskiem un pat traģiskiem elementiem.
Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja