Dr. Ismails Serageldins: Mainīgā pasaulē ir jāprot domāt ārpus ierastajiem rāmjiem
Mums ir jādomā ārpus ierastajiem rāmjiem – ar šādu aicinājumu savu lekciju „Cīņa ar viltus ziņām un alternatīvajiem faktiem: aktuālie 21. gadsimta izaicinājumi. Sabiedrības izpratne par medijpratību” 28. septembrī Latvijas Universitātes (LU) Mazajā aulā sāka Aleksandrijas bibliotēkas dibinātājs un emeritētais direktors Dr. Ismails Serageldins. Viņam svinīgajā Senāta sēdē piešķīra arī Universitātes Goda doktora titulu.
“Pasaules līderu lasījumi” ir Valsts prezidenta lekciju cikls, ko savulaik iesāka pēc Valsts prezidenta no 2007. līdz 2011. gadam Valda Zatlera iniciatīvas.
Atjaunoto lekciju ciklu ar uzrunu atklāja Latvijas Universitātes rektors, profesors Indriķis Muižnieks. Viņš sacīja, ka jau pagātnē šī iniciatīva ir devusi iespēju Latvijas sabiedrībai iepazīties ar pasaules politikas, kultūras un zinātnes līderiem un izteica cerību par šīs tradīcijas veiksmīgu turpināšanu. Rektors arīdzan uzsvēra Universitātes un Valsts ciešo saikni ar aktuālākajiem notikumiem pasaulē, uzrunas noslēgumā aicinot Latvijas Valsts prezidentu Raimondu Vējoni uzrunāt klātesošos.
Lekcijas ikvienam, kurš gatavs mācīties no labākajiem
Savos ievadvārdos Valsts prezidents klātesošos iedrošināja būt zinātkāriem, sakot, ka zinātnes galvenais uzdevums ir veidot personību. “Tādu, kas prot kritiski izvērtēt savas zināšanas, brīvu, bet tieši tādēļ arī vairāk atbildīgu personību, kura ir gatava iestāties par savu viedokli, aizstāvēt savus spriedumus, izvērtēt savas izvēles,” personību, uz kuras balstās demokrātiska, brīva un mūsdienīga sabiedrība, raksturoja R. Vējonis.
Uzrunas izskaņā Valsts prezidents mudināja apmeklēt šo lekciju ciklu, uz kuru sevišķi aicināti ir žurnālisti, politiķi, skolotāji un ikviens, kurš ir gatavs mācīties no labākajiem.
Lekcijas ievada turpinājumā LU rektors deva vārdu Latvijas Valsts prezidentei no 1999. līdz 2007. gadam Vairai Vīķei-Freibergai, kura iepazīstināja ar atjaunoto lasījumu pirmo viesi – Dr. Ismailu Serageldinu.
Vaira Vīķe-Freibergas kundze ir ilgus gadus pazīstama ar Dr. Ismailu Serageldinu, tāpēc bija jo īpaši vērtīgi uzklausīt viņas teikto, ka šis goda viesis ir īsts renesanses cilvēks mūsdienu mainīgajā informācijas laikmeta pasaulē.
Eksprezidente aicināja pievērst uzmanību Serageldina kunga nesavtīgajam darbam cīņā ar nabadzību un viņa misijai apgādāt pasauli ar pārtiku un tīru ūdeni – spēcīgi aicinājumi, ko realizēt viņam palīdzēja sadarbība ar Pasaules Banku. Tajā viņš strādāja par ekspertu un beidza saistību ar to pēc tam, kad astoņus gadus bija tās viceprezidents. Savukārt kā nākamo Serageldina kunga karjeras soli V. Vīķe-Freiberga izcēla lielo atbildību – atjaunot vēsturiski slaveno Aleksandrijas bibliotēku, kuru savulaik nodedzināja reliģiskie fanātiķi.
V. Vīķe-Freiberga savā uzrunā nosauca šo bibliotēku par piemēru visām pasaules bibliotēkām un pauda prieku par noslēgto sadarbības līgumu starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Aleksandrijas bibliotēku.
Visbeidzot viņa deva vārdu LU Goda doktoram – Ismailam Serageldinam.
Mainīgajā pasaulē domāt ārpus rāmjiem
„Kā mēs sadzīvosim ar straujo viltus ziņu, klaju melu, nomelnošanas kampaņu un tiešsaistes varmācības (cyberbullying) pieaugumu, kuru izplatīšanos tik ļoti veicina internets un jaunās sociālo mediju platformas?”, šādu retorisku jautājumu Dr. I. Serageldins uzdeva lekcijas sākumā, nekavējoties paust arī savu nostāju: „Jaunās tehnoloģijas ir brīnišķīgas. Tās dažādos veidos kalpo cilvēces vajadzībām. Taču tās kalpo arī iepriekšminēto negatīvo parādību izplatīšanai sabiedrībā.”
Jau lekcijas iesākumā viņš brīdināja klātesošos par lielām un dramatiskām inovācijām tehnoloģiju pasaulē jau tuvākajos gados un mudināja visus sākt domāt ārpus ierastajiem rāmjiem. „Ir jāveido jaunas institūcijas, normatīvi un procedūras, kas ļaus mums aizsargāt savas vērtības no sekām, kas rodas, ļaunprātīgi izmantojot jaunākās tehnoloģijas,” pārliecināts Dr. I. Serageldins.
Dr. I. Serageldins arī secināja, ka klāt ir lielo datu un sociālā tiešsaistes savienojuma ēra, gan tūlīt piebilstot, ka šīs pārmaiņas, kuras tagad piedzīvojam, nav nekas, salīdzinot ar tām, kas strauji tuvojas. “Ātriem soļiem mākslīgā intelekta realitāte kļūst arvien reālāka. Mākslīgā intelekta revolūcija sola izmaiņas tādā apmērā un tādā ātrumā, ka Makkinsija Globālais institūts (McInsey Global Institute) prognozē tās sekas esam trīs tūkstošus reižu destruktīvākas par industriālās revolūcijas sekām,” uzsvēra Dr. I. Serageldins.
Viltus ziņas
Vieslektors norādīja, ka viltus ziņas nav jaunums, taču tieši mūsdienās pārsteidzošs ir ātrums, ar kādu tās sasniedz lasītāju sociālajos medijos. Šādam ziņu formātam dota aizvien lielāka priekšroka, atstājot tradicionālo mediju otrajā plānā. “Pamazām sabiedrība tiek polarizēta, cilvēkam izvēloties savām interesēm atbilstošākus informācijas avotus, veidojot ap sevi tādu informācijas telpu, kura tikai apstiprina un papildina cilvēka aizspriedumus, nepiedāvājot alternatīvus viedokļus,” secināja I. Serageldins, piebilstot, ka tādās informācijas telpās var pat no zinātkāra pusaudža izveidot nākamo teroristu. “Tiem, kam pieder informācijas avoti, pieder vara – viņu rokās ir politiskās propagandas spēcīgā ietekme”.
Pārvaldes sistēma briesmās
“Ierobežot vārda brīvību – tā nekad nav laba stratēģija”, atzina Dr. Ismails Serageldins. Viņaprāt, valstis, kuras ir centušās to izdarīt, ļoti ātri redz, ko tas nodara sabiedrībai, tās tiesībam uz vārda brīvību un uz brīvu piekļuvi informācijai. „Paraugieties uz ASV patriota aktu, ko pieņēma Kongress uzreiz pēc 11. septembra terorakta. Mērķis bija nodrošināt valsti ar visu nepieciešamo, lai sāktu karu pret terorismu, bet drīz vien bija redzamas sekas – gūsts, uzlabotas pratināšanas metodes, klaja spīdzināšana un pat nogalināšana bez tiesas sprieduma. Tas viss – vienā no drošākajām demokrātiskajām sistēmām pasaulē”.
Dr. I. Serageldins pievērsās arī naida runai. Viņš akcentēja – ja to ar likumu ierobežo, plaukst un zeļ tādi informācijas avoti, kuru veidotāji sludina alternatīvos faktus, kuri patiesībā ir vien jauns nosaukums meliem. Vieslektors sacīja, ka nav faktu, kas ir alternatīvi, tomēr tie tiek sludināti līdz ar apgalvojumiem, ka nav patiesības, kas ir tverama un absolūta. “Tiek sludināts, ka alternatīvie fakti ir jāpasniedz līdz ar citām ziņām, jo tā izpaužas vārda brīvība, pat ja šos faktus apgāž patiesi fakti.” Dr. Serageldins arī pauda, ka tā ir tiesājama rīcība un ka idejas ir jāapkaro ar idejām: “Patiesība uzvarēs melus, savukārt mūsu atbildība ir gatavot kristiski domājošus jauniešus”.
Tāpat I. Serageldins uzsvēra, ka demokrātija šobrīd piedzīvo apātiju – lai arī demokrātijas sistēmas ir dažādas, visu pamatā ir tas, ka tieši informēts pilsonis nosaka valsts politiku, ievēlot pārstāvjus, kas atspoguļo tautas viedokli. “Tam nepieciešama pieeja pareizai, patiesai informācijai. Diemžēl šodien patiesa informācija ir grūti atrodama – meli ir pārņēmuši medijus, tādējādi apdraudot demokrātiju,” pauda vieslektors. Viņš piedāvāja divus radikālus risinājumus – balsu vairākuma principu un loteriju (sortition). Ieviešot šādu sistēmu, vēlētājam ir pieejama lielāka izvēle, bet vēlēšanu uzvarētājam – lielāka leģitimitāte.
„Neviena pārvaldes sistēma nav perfekta, taču es ticu,” sacīja Aleksandrijas bibliotēkas dibinātajs, „ka pārmaiņas, ko patlaban piedzīvo sabiedrība, pieprasa mums domāt ārpus konvencionālajiem rāmjiem un liek pielietot metodes, kas iespējo mūsdienu tehnoloģijas. Turklāt tam visam jābūt papildinātam ar medijpratību – spēju izvērtēt saturu, ko piedāvā medijs visās tā formās.”
Tāpēc, kā lekcijas noslēgumā vēlreiz izcēla Dr. I. Serageldins – ir jāizglīto 21. gadsimta students, kurš arvien vairāk sastopas ar viltus ziņām. Ir jāmāca pielietot kritisko domāšanu, ir jāmāca šķirot informāciju un izvēlēties uzticamus avotus. Izglītībai ir būtiska loma šī izaicinājuma priekšā.
Lekcijas izskaņā Dr. Ismails Serageldins mudināja visus izmantot to, ko mūsdienu tehnoloģijas mums piedāvā, uzdrošināties domāt ārpus tradicionālajiem rāmjiem, neatstāt novārtā principus, kuri ir demokrātijas pamatā un domāt par jauniešiem, iesaistot viņus, cik vien lielā mērā iespējams, civilizētā diskursā.
Plānots, ka lekcijas ciklā “Pasaules līderu lasījumi” notiks trīs četras reizes gadā. Nākamā lekcija notiks šā gada novembrī.
Lekciju cikls notiek, pateicoties Nordea bankas ziedojumam. Ziedojumu administrē Latvijas Universitātes Fonds.
Avots: Daina Turlā, HZF romāņu valodu un kultūru MSP 2. kursa studente http://www.lu.lv/zinas/t/48497/