Raidījuma «Daudz laimes, jubilār» viesis ir eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, kura dzimusi 1. decembrī. Uz interviju jubilāre ierodas precīzi sarunātajā laikā, kādā no augšējiem Nacionālās bibliotēkas stāviem.
Diemžēl lielā migla liedz saskatīt skaisto rudenīgās Rīgas panorāmu, taču citādi nekas netraucē mierīgajai un labvēlīgajai sarunai, kaut prezidentes diena joprojām saplānota pa stundām. Raidījuma vadītājs Andrejs Volmārs cienījamo viesi uzrunā par prezidenti, arī visa raidījuma radošā grupa, jo Vairas Vīķes – Freibergas cieņpilnā stāja, pašvērtība, erudīcija un joprojām kompetence kā par dažādiem pasaules procesiem, tā par šķietami nenozīmīgiem ikdienas jautājumiem, ir prezidentes līmenim un vērienam atbilstoša.
Latvijas Televīzijas arhīva materiālos V. Vīķes – Freibergas vārds minēts daudz reižu – kopskaitā 475! Vairums no tiem – politiska un ekonomiska rakstura raidījumi, taču netrūkst arī daudz skaistu un emocionālu brīžu, ko atcerēties: 1998. gada intervija Dziesmu un deju svētku gājiena laikā, kad viņa skatītājiem vēl tiek stādīta priekšā kā tautiete no Kanādas; Prezidentes zvērests LR Saeimā un Inaugurācijas balle Rundāles pilī. Par Rundāles pili un tās direktoru Imantu Lancmani prezidentei ir īpašs stāsts, Latvijas Televīzijas arhīvs glabā arī V. Vīķes – Freibergas piedalīšanos atjaunotās Rundāles pils atklāšanas svētkos. Un vēl īpašāks ir mistiski noslēpumainais stāsts par stīvēšanos ap prezidentes somiņu un par sudraba diegiem izšūtu Lielvārdes jostu, kas bijusi gluži kā veiksmes talismans prezidentes ievēlēšanas brīdī 1999. gadā.
Interesanti ir prezidentes stāsti par padomju laika tikšanās reizēm ar dzejniekiem Imantu Ziedoni, Māru Zālīti, Jāni Peteru un Māri Čaklo, kurš vēlāk par prezidenti uzraksta grāmatu «Izaicinājums» (2003). Faktiski šīs neformālās tikšanās gan klātienē, gan neklātienē kaldināja Latvijas brīvības atgūšanu jau tālajos 1970. gados. Arhīvs glabā vairākus grāmatu – dainu pētījumu «Trejādas saules» atvēršanas svētkus, kuros cilvēki stāv garu garās rindās, lai saņemtu autogrāfus ne tikai no folkloras pētnieces, psiholoģijas doktores, bet pirmkārt jau no personības, kas latviešos atmodināja ticību sev. Patiesi, visās Latvijas Televīzijas arhīvā esošajās V. Vīķes – Freibergas runās pamatkodols ir šis: «Mēs esam stipra, veiksmīga, talantīga nācija un mēs varam jebko, ko esam iecerējuši!»
Arī šodien V. Vīķe-Freiberga saka: «Prezidenta uzdevums ir motivēt, iedvesmot tautu. Prezidentam ir jābūt cilvēkam ar vērtībām, ar stāju, tas ir viņa darbs!»
Visu eksprezidentes runu kvintesence ietverta leģendārajā runā, krāšņā tautastērpā stāvot Mežaparka estrādē, paceltām rokām aicinot visus noticēt sev kā indivīdiem un kā tautai kopumā: «Mēs esam stipri, mēs esam skaisti, mēs esam vareni, mēs esam raženi! Jebko, ko mēs ieceram, mēs panākam!» (Dziesmu svētku Noslēguma koncerts, Rīgai – 800, 2001).
Nav filmas par V. Vīķi-Freibergu, kas neizmantotu fragmentu no šīs, Latvijas Televīzijas arhīvā esošās, runas. Bet filmas par mūsu prezidenti ir daudz un interesantas. Viena no īpašākajām ir filmu studijas «Rija» veidotā «Trejādas saules» (2008), tā iemesla dēļ, ka te daudz materiālu no V. Vīķes-Freibergas Kanādas laika sadzīves: kopā ar dzīvesbiedru Imantu savā 30. kāzu jubilejā, tīrot māju, filmēti kadri no jaunības – smilšu kastē ar bērniem un staigājot pa pilsētu. V. Vīķe-Freiberga labprāt atceras šos laikus, stāsta par iepazīšanos ar vīru, par to, ka sākotnēji nemaz nav gribējusi draudzēties ar puisi, kam, kā angļi saka, ir «baby face» seja, tāda bērnišķīga, ar lielām zilām acīm, bet maz pamazām… Uz Andreja Volmāra vaicājumu, kurš iemīlējās pirmais, prezidentes aizdomājas un mīļi nosmaida.
Raidījuma video skatāms šeit: https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/02.12.2018-daudz-laimes-jubilar.-vaira-vike-freiberga.id145476/